Ventspils. Rītdiena. 1. daļa. (Papildināts)

Ventspils devīze ir “Pilsēta ar rītdienu”. Katru reizi atbraucot, to tik dzird no visām malām, ka pilsētā viss notiks, tikai rītdien. Un visi tā pieraduši par to runāt, ka pat nepamana – rītdiena jau ir šeit. Ejam skatīties un pētīt.

Jau izkāpjot no autobusa, acīs krīt, ka pilsēta ir pilna ar cilvēkiem. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem.

Man teica, ka tie visi ir tūristi, taču nē. Vispirms – tūrists nesēdēs pie strūklakas ar ratiņiem un grāmatu. Otrkārt, es ar cilvēkiem runāju. Nereāls skaits atgriežas un pārvācas atpakaļ.

Un kāpēc gan nē?
Pilsēta beidzot sadzirdēja ieteikumus, aizrādījumus, idejas, un ir uzņēmusi pareizu virzienu – kļūt par iedzīvotājiem draudzīgu pilsētu.
Gājēju ērtības, velo braukšanas iespējas, sakārtots sabiedriskais transports, personīgie auto. Tieši šādā secībā, un ne citādi, pilsētām ir jāattīstās. Ventspils beidzot iet pareizajā kursā. Gājējiem priekšroka ir 90% pilsētas. Tiek ierīkotas bezbarjeru pārejas ar drošības saliņām.

Tiek renovēti un labiekārtoti guļamrajonu iekšpagalmi.

Sētās ierīkoti bezmaksas sporta laukumi.

Ventspils arī ir pirmā no visām Latvijas pilsētām, kurā ir ierīkoti brīvdabas sporta trenažieri, lai ikviens interesents varētu uzturēt sevi tonusā.

Iedzīvotāju ērtības vairojas kā sēnes pēc lietus. Jā. Beidzot urnas un soliņi ir rokas stiepiena attālumā. Vairs nav jāiet kilometri līdz tuvākajai urnai. Tagad praktiski uz katras ielas ir šāds skats. 3 urnas 300 metru attālumā. Atceramies Īriju?

Ir nereāls prieks, ka, rūpējoties par gājējiem un velobraucējiem, tiek pārņemta ārzemju pieredze, ierobežot un mierināt autosatiksmi.
Angļu valodā runājošajās valstīs un pilsētās šādiem pasākumiem ir sauklis “Twenty is plenty”, kad pilsētas ātrumu ierobežo līdz divdesmit jūdzēm stundā. Ventspilī ļoti daudzās vietās ierobežojums ir trīsdesmit kilometri stundā, jo “Trīsdesmit nav bīstami”.

Papildus, ceļā uz bezbarjeru vidi, gājēju pārejas tiek līmeņotas.

Lieliski vienkārši.

Pilsētā beidzot sāk parādīties transporta norobežojoši stabiņi.

Pašlaik tie ir izvietoti, es teiktu, ar bailēm. Pilsētas centrā joprojām ir bezmaksas stāvvietas, un īsti ierobežot vēl nav ko. Tomēr šādiem ir jābūt.

Nevis žogiem, kuri ir pilnīgi nepareizi un neērti salikti pašlaik, bet stabiņiem. Es ceru ka izlasot šo rakstu, atbildīgie dienesti apsekos žogus, apskatīsies kā tie ir salikti, un lems par stabiņu ierīkošanu. Jūs arī varat droši saspiest pogas “dalīties”.

Gājējs nav jāierobežo. Jāierobežo transports.

Gājējiem ir jābūt pilnīgi brīvai piekļuvei visiem krustojumiem, alejām un ietvēm.

Citādi nesmuks kontrasts. Te pat aiz stūra taču plūst varavīksnes pa visām malām, par grandiozu renovāciju un rūpēm par cilvēkiem. Jā. Tas ir ielas lifts cilvēkiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar ratiem.

Par renovāciju runājot. Pilsētnieki beidzot ir sapratuši, ka atjaunojot un nosiltinot fasādes, var ietaupīt uz komunālajiem maksājumiem. Līdz ar to ieekonomēto iztērēt savām vajadzībām. Kas, loģiski, atstās vairāk nodokļu pilsētas budžetā. Lielākā daļa pilsētas daudzdzīvokļu māju rezultātā izskatās ļoti gaumīgi.

Jūs tikai paskatieties, kādu fantastiku viņiem izdevās uztaisīt no pelēkas, neemocionālas deviņstāvenes.

Kāpēc visi to neizdara, bet nosiltina tikai koridorus, man nav saprotams.

Tur man pienāca kareivīgi noskaņota sieviete un pateica lai es te muļķības nefotografēju, bet labāk rādu to, ka bet pilsētā nekas netiek darīts. Nācās skaidrot, ka labiekārtošana nav pilnīgi pārrakta pilsēta kā tas bija deviņdesmito beigās. Labiekārtošana slēpjas detaļās. Piemēram, atjaunoto un nostiprināto piestātņu izskatā, kur tā pati sieviete var droši staigāt upē neiekrītot.

Vai arī staigāt par sausām ietvēm, jo ventspilnieki, slava visiem Dieviem, beidzot ir iemācījušies notekūdeņus nolaist nevis uz ietves to bojājot, kā tas bija iepriekš, bet notekūdeņu kanālos.

Arī izcilas kvalitātes dzeramā ūdens izskatā slēpjas labiekārtošana. Maz kas zina, taču Ventspilī pateicoties milzīgam darbam pie ūdens attīrīšanas projektiem, ūdeni var dzert pa tiešo no krāna, nebaidoties noķert kādu veselības kaiti.
Ne tikai tūristi, bet arī vietējie nezina (tagad jūs zināsiet), ka tirgus laukumā novietotā konstrukcija “Kompass” ir ne tikai dizaina elements. No visiem četriem krāniem tek pilnīgi tīrs dzeramais ūdens. Bezmaksas. Jebkurš var pieiet ne tikai svaigus augļus noskalot, bet arī padzerties.

Pie tirgus mazliet pakavēsimies. Cilvēku atgriešanās beidzot dod tirgum dzīvību. Vairāk pircēju = vairāk pārdēvēju un piedāvājumu.

Lai ne pircējiem ne tirgotājiem nebūtu garlaicīgi, tiem paredzēti dažādi priekšnesumi arī ārpus noteiktajām pasākumu dienām.

Tomēr, maksas tualete Tirgus laukumā bojā visu prieku. Ir saprotams, ka to ir jāuzkopj un jāuztur kartībā, taču šeit droši var ņemt piemēru no ārzemēm. Tur visas publiskās tualetes ir bezmaksas un tiek uzturētas no nodokļu maksātāju naudas. Tirgū to var veiksmīgi apkalpot no tirgotāju nodevu maksājumiem.

Tikai un vienīgi automātiska tualete var būt par maksu. Tur ir skaidrojums, par ko, ja būs interese, pastāstīšu kādreiz plašāk.
Pilsētā ir arī šādas, jo Ventspils iet uz priekšu kopā ar progresu.

Kopā ar iešanu uz priekšu, pilsētā ienākusi atkritumu šķirošana. Tas ir ļoti labi.

Spriežot pēc rosības, šķirošana ir ne tikai ķeksīša dēļ uz papīra, bet arī pašiem pilsētniekiem šāda šķirošana patīk. Kur gāju, tur cilvēki aktīvi piepildīja urnas ar šķirotiem atkritumiem. Un vispār lietoja urnas un konteinerus.

Un pilnīgi nav jābrīnās. Redzot kā mainās pilsēta, roka vienkārši necelsies mēslot sakārtotā vidē.
Nē. Ir arī indivīdi, kam ēst nedod, tikai iedod kaut ko apķēzīt vai salauzt, bet tas ir izņēmums. Šī ir bijusi kļūda, kura noveda līdz “salauzto logu teorijas” ilustrācijai. Doma jau bija laba – pie skeitparka, pasākumam “Ghetto games” radīt brīvu atmosfēru, uzliekot jauniešiem populāru grafiti uz sienas. Tomēr kur viens, tur otrs, trešais, ceturtais, un visi garāžu vārti noķēpāti. Citur pilsētā tādas lietas gan nav, jo nepārtraukti tiek sakārtots.

Grausti tiek atjaunoti tā, ka nemaz nepateiksi, ka pavisam nesen šeit bija sabrukusi, antisociālu elementu iemīļota māja.

Vai arī šeit. Nekad nepateiksi, ka nesen šeit stāvēja biedējošs grausts ar nosaukumu “Bērnu poliklīnika”.
Tur es paspēju pabūt īsi pirms nojauca.

Protams, par to lai pilsētā viss būtu kartībā, rūpējas arī pašvaldības policija, kura pavisam nesen ieguva jaunu ēku un arī regulāri tiek pie moderna, aprīkota transporta.

Nepārtraukta sabiedrisko platību rekonstrukcija un labiekārtošana cilvēkos veicina ievērot kārtību un baudīt ērtības.

Patiecoties tam visam, Ventspilī atgriežas un aktīvi darbojas vietējā vidējā un mazā uzņēmējdarbība, piedāvājot dažādas kafejnīcas ar galdiņiem ārā.

Un pat atjauno ēkas, veidojot arvien jaunas atpūtas vietas.
Rezultātā, pilsētas ielas ir drošas un tajās ir patīkami atrasties. Pluss, tūristu pieplūdums, kuri atkal ienes budžetā līdzekļus. Pēc loģiskas ķēdes, labiekārtojot pilsētu vēl vairāk.

Lai jebkurš iedzīvotājs pārstātu sēdēt mājās un baudītu ik dienu, brīvi un droši pārvietojoties.

Ok. Dzirdu jau jūsu – “Nevar medu liet visu laiku” runas, un – “Kur tad ir negatīvs Bikovs?” jautājumus. Pierunājāt 🙂
Atcerieties vēl, kas ir otrā sakārtotas pilsētas sastāvdaļa pēc gājēja? Velobraucējs.
Velosipēdu ceļam ir jāiet pa iekšmalu, kur vien iespējams. Tā ir pasaules pieredze, kura ir uzrakstīta ar asinīm. Ja velosipēdu ceļš iet pa tuvāko pusi braucamajai daļai, tad velosipēdists apdraud ne tikai savu dzīvību, bet arī gājēju un vadītāju negadījuma rezultātā. Par šo var gari un plaši spriest, bet tas ir nerakstīts likums.
Man neaprakstāms prieks, ka Ventspilī beidzot šo informāciju ir ņēmuši vērā, un, pat ja lielākā daļa velosipēdu ceļu joprojām ir ne tajā pusē, progress ir milzīgs, velosipēdistus nosūtot iekšmalā.

Ja velosipēdu ceļš ir izolēts no braucamās daļas ar barjeru, tas var atrasties jebkur. Kaut vai ārmalā vai pat pa vidu.

Manas acis. Nu kā varēja uzzīmēt veloceļus un tur pat atļaut novietot automašīnu visas ielas garumā?

Bet, neskatoties uz šādiem izņēmumiem, kuri ļoti drīz tiks laboti, velosipēdistiem pilsētā ir paradīze. Velo novietnes ik uz stūra.
Šīs ir interesants paraugs. Parkings ir uztaisīts trīs automobiļu mērogā. Un parāda, ka automobilis ”nozog” vairāk vietas, nekā noparkoti velosipēdi tajā platumā.

Šis ir vēl interesantāks. Pilsētā ierīko bezmaksas pumpjus praktiski pie katra velosipēdu parkinga, padarot to ne tikai par pieķēdēšanas vietu, bet arī par nelielu servisa un atpūtas vietu.

Papildus citām lietām, par kurām pēc neilga laika, otrajā pastaigas daļā, kuru domāju izlaist kaut kad pēc Jūras svētkiem Ventspilī. Par kuriem būs liels apskats. Neatslēdzamies.

Papildināts 29.06.2017.
Trīs dienas pēc šī ieraksta izlaišanas beidzot ir noticis labākais, kas vien var notikt.
Ventspils pilsētas centrā uzsākta nepareizi uzbūvētu pakāpienu, ratiņu rampu un žogu rekonstrukcija.

Obligāti atspoguļošu rezultātu.
Kopā mēs varam kalnus nolīdzināt, bet pagaidām tiksimies pēc īsas pauzītes, otrajā daļā.