Anglija brīvdabā.

Man sākušas standarta trīs dienu brīvdienas, visai Anglijai Bank Holiday, darīt īpaši nav ko, Londona klusē, Sheffield pa slinku, Canterbury tikko būts, līdz Latvijai pusotrs mēnesis, tāpēc jāiztiek ar kolēģi kam īsa maiņa, un tā, ka kolēģu mašīna remontā, un man ir jāved mājās, tāpēc aiziet savākt no darba, un piedzīvojumos. Kurš tad mājās sēž Bank holiday?
Sacīts darīts. Braucām.

Pa kreisi ferma.

Pa labi kalni un ielejas, taču kaut kur tur, jābūt katedrālei. Navigators protams nav. Aiziet uz buj duj.

Aizbraucām arī. Protams :))
Nekad nevajag klausīties citus, kad viņi saka “I think, I know the way”. Atslēgas frāze tur ir “Think” bet angļiem parasti “Think” ekstra viņai nav iebūvēta. Attapāmies ne kurienēs vidū, ar pensionāriem uz soliņa. Totāla province.
Es jau saku sajusties ka citplanētietis, kas iebruka pensionāru pasaulē, taču kompanjone iebļāvās “Castle! There was a castle. Must be smth interesting” un mēs steidzamies lūrēt vismaz to.

Nu tā. Dobelē pat grandiozāk manuprāt. Bet nu jā jau esam uznākuši kalnā, tad jau jāiet tālāk. Noteikti ka pilsdrupas būs lielākas un interesantākas.

Naivie. Brīvdiena taču. visi iedzīvotāji ir pils parkā. Ko tad citu darīt, jā ne sēdēt ārā?

Tā, ka parka sēdētājs ne es, ne līdzbraucēji pilnīgi nebijām, devāmies skatīties apkārtni, jā jau atbraukts. Un skaistumi nelika sevi ilgi gaidīt. Vecas mājas.

Fantastiski vēstures artefakti. Vot nu māk anglis saglābāt, to bez kā Anglijas vēsture nav iedomājama.

Bet nu ilgi tur nepalikām, jo te nevis nekā nav, bet nekā, nekā nav. Laižām tālāk. Godīgi? Nemaz ciemata nosaukumu nepiefiksēju. Un jā.
Pēkšņi kapi. Ar pārsteigumu.

Pārsteigums slēpās uz žodziņā.
Ieraugot, ka es fočēju šo zīmi, nezin no kurienes uzrādās tante, kura paskaidroja, ka kapi kādreiz bija bez žoga, un šīs pāris savā kazu jubilejā dāvināto naudu, ziedoja žodziņa izveidei.
Cepuri nost – gribēju teikt es, bet tante cik ātri uzradās, tik ātri arī pazuda. Laikam gida spoks.

Braucam tālāk. Šausmu filmu cienīgi ceļi nozīmē, ka kaut kur drīz jābūt kaut kam interesantam.

Pēc neilga momenta piestājām uzpīpēt, un noskaidrojam, ka pēc Foursquare, mums blakus ir kaut kāds parks. Nu parks tad ejām lūrēt, jā jau atbraukts.

Parkā dzīvība. Cilvēki masveidā skatās uz kaut ko interesantu.

Protams, es nevarēju sagaidīt, lai uzzinātu, ko tad viņi tādu vēro? Ka tikko šie aizgāja prom, skriešus devos pie margas.
Es neko nevarēju pateikt tajā momentā. ne cenzētu, ne necenzētu 🙂

Kas par nafig nezin ko? Tik aizraujoši skatīties desmit minūtes, un apspriest stāvošu ūdeni? Un izžuvušu dīķi? Toties glābšanas riņķis ir. Sarkans stends bildes labā pusē, krūmos.
Rūpēs par drošību, Angļiem neatņemt. Tur tiešam cepuri nost.

Nevar būt.

OK. Tas viss tāds spontānais lau(ķ)u tūrisms bija.
Katedrāle, kura bija mūsu mērķis mēs arī atradām, bet tad jau bija ciet, un apmeklētājus nepieņēma.

Nākošreiz. Tur vēl skola ir tur pat, lidlauks, un vel visādi brīnumi, takšto Stay tuned 😉